Muzejs radās, iegūstot komponista dēla Gunāra Barisona, tuvinieku un laikabiedru saglabātās personīgās lietas, rokrakstus, iespieddarbus, dokumentus, mūzikas instrumentus.

Muzejs iekārtots „Skudru”augšstāva istabiņās, kurās vasaras mēnešos Pēteris Barisons dziļā vientulībā mīlējis strādāt. Šo telpu ģimenē dēvēja par „pārdomu stūrīti”.

Pēteris Barisons dzimis zemnieka ģimenē 1904.gada 18.aprīlī bij.Sēlpils pagasta „Skudrās”. Barisonu ģimenē valdīja gaiša, draudzīga atmosfēra, kas labvēlīgi ietekmēja mazo zēnu, rosināja tieksmi saskatīt skaisto cilvēkos, dabas ainavās. Skanīgajās vakara stundās mazais Pēteris nenoguris klausījās savas māmuļas Edes Barisones dziedātās autas dziesmu melodijas. Zēna dziļāku interesi par mūziku pamanīja tēvocis Pēteris Skudra. Tēvoča dāvinātā cītara izšķīra Pētera Barisona turpmāko dzīves ceļu. Sava pirmā skolotāja Pētera Skudras vadībā zēns veiksmīgi apguva cītaras, vijoles, ģitāras un mežraga spēles prasmi. Skolotājs iemācīja ne tikai spēlēt, viņš iemācīja atziņu par radošā darba nepieciešamību, palīdzēja veidot savu attieksmi pret mākslu.

Kā bargs akords ieskanās ziņa par Pirmo Pasaules karu. Bēgļu burzmā, putekļos, posta ainās norūdās arī bērnu sirdis. Atgriežoties dzimtajā Staburagā, 1918. gada maijā, Barisoni māju vietā atrada krāsmatas, kādreiz ziedošo dārzu vagoja tranšejas un granātu izvandītas bedres. Skudru pilskalnā pacēlās kritušo cīnītāju kapu kopiņas…

Jaunais dzīves cēliens šķita divkārt grūtāks. Vecākiem vairs nebija jaunības gadu spara un degsmes. Šajā grūtajā brīdī Pēteris kļuva par galveno strādnieku ģimenē. Īsajos atpūtas brīžos Pēteris Barisons mēroja garus kilometrus uz Sēlpils Raiņa klubu, kurā viens no aktīvākajiem darboņiem bija Pēteris Skudra. Tulznainās, sastrādātās rokas prata izjusti izpildīt klavieru pavadījumu, kaismīgi diriģēt, liegi skandēt vijoli. Klubā uzveda lugas, kurām Pēteris Barisons komponēja muzikālos pavadījumus. Raiņa klubā Pēteris Barisons, šķiet, izkopa prasmi rakstīt tā, lai dziesmas melodiskumam piemīt īpašs tiešums un dekoratīvs plašums. Ikvienas Pētera Barisona kora dziesmas dzīvotspēja arī vēlākajos gados bija vispirms izvērtēta dzimtā novada koru sniegumā.
1923.gada rudenī novadnieki pavadīja Pēteri Barisonu uz Rīgu mācīties.

1926.gadā spīdoši nobeidzot E.Vīgnera Fonoloģijas institūtu, Pēteris Barisons ieguva mūzikas skolotāja tiesības, bet 1934.gadā absolvēja Valsts Konservatoriju divās specialitātēs: diriģēšanā un kompozīcijā. Ilgus gadus
prof. Pēteris Barisons bija Latvijas Valsts Konservatorijas mācību spēks.

Saspringtais darbs nebija par šķērsli komponista aktīvai radošai darbībai. Pētera Barisona skaņdarbu mūzikas valoda iejūtīgi vienkārša, patiesi sirsnīga, smelta no tautas melodiju bagātīgā pūra.

Dziesmu svētki sākas ar mūsu novadnieka Pētera Barisona himnisko „Dziesmai šodien liela diena”. Šīs dziesmas klusais autors, kura portrets akmenī iekalts līdzās J.Cimzem, A.Jurjānam, J.Vītolam, E.Dārziņam, E.Melngailim un A.Kalniņam Dziesmu svētku simtgadei veltītajā piemiņas ansamblī, atstājis mums mūzikas mantojuma nezūdošo spēku.

P.Barisona skaņdarbi.

I Oriģinālskaņdarbi
1. Simfoniskajam orķestrim

1933. – Andante cantabile
1933. – Skerco
1935. – I simfonija La mažorā četrās daļās
1935.- 3 Prelūdijas
1936.- Traģiskā poēma
1935./36.- Līgo, simfonisks tēlojums
1937.- Ziedu vija. Simfoniskā svīta piecās daļās
1939.- II simfonija /Romantiskā/ Mi bemol mažorā 4 daļās
1945.- Latvju rapsodija klavierēm un simfoniskam orķestrim
1943.-1946.- Bērnības rīti. Simfoniska svīta piecās daļās.
1947.- Svinīgā uvertīra. Nepabeigta.
1947.- III simfonija fa minorā. Nepabeigta.

2. Vokāli instrumentālie darbi

1933.- Gaišā stunda. Dziesma korim ar orķestri.
1937./38. – Brīnumzeme. Kantāte korim un orķestrim.

3. Dziesmas jauktam korim a capella

1927.- Maza bija lakstīgala
Lieldienu rītā
Staburags
1928.- Kā sniegi kalnu galotnēs
Pa zvaigžņu ceļu
Dzimtenes krastos
1930.-Tu, jūra bezgalīgā
Lai sveikta dziesma
Aiz miglas man dzimtenes celiņš dārgs
1932.- Rudens dziesma
Dziesmas lielas lidotājas
Svētā vēstnese
1934.- Mūzai
1937.- Jūs, dzīves jūras klusie krasti
Pavasara jausma
Dzimtenei
1938.- Latvijā
Ceļa jūtīs
1939.- Zilie sapņu kalni
Mūzika
Draugiem kopā ejot
Ziedošās dienas
1943.- Dusi
Dieva dārzs
Pļaujas svētkos
1946.-Rīts
1947.- Dziesmai šodien liela diena.

4. DZIESMAS VĪRU KORIM A CAPELLA

? Lauztas priedes
Daugavai
Celies
1939.- Nakts
Šūpļa dziesma sirdij

5. DZIESMAS SIEVIEŠU KORIM A CAPELLA

1929.-. Nāru dziesma
1932.- Arvien vēl sirds
1936.- Melodijas
Diltin dila

6. DZIESMAS SOLO BALSIJ AR KLAVIERU
PAVADĪJUMU

? Maijpulkstenītis
1934.- Ziedonī
Jaunībai
Nedrošais tilts
Lauku meitene
1936.- Jūrai
Bērna skati
1937.- Noskaņa
Uz tilta
Aicinājums
Rokas
1938.- Gaviles
Tavas acis
Kapsētā
Kaut būtu
1939.- Viss dārgums
1941.- Jaunība
1943.- Kad nāksi atkal?
Ai, kaut nebūtu tik skumji
Mātei
1944.- Zemgales klajs
1945.- Tītenītis
1946.- Jaunekļiem.

7. DZIESMAS SOLO BALSIJ AR ORĶESTRA
PAVADĪJUMU.

1934.- Ziedonī
Jaunībai
Nedrošais tilts
1936.- Noskaņa
Jūrai
1938.- Gaviles

8. DUETI

1930.- Meitenes dziesma
1936.- Noskaņa
1943.- Suvenīrs

9. STĪGU INSTRUMENTU ANSAMBĻI

1932.- Stīgu kvartets si minorā

10.VIJOLEI UN KLAVIERĒM

1929.- Šūpļa dziesma
Skerco
1933.- Saulrieta dziesma
Melodija
Rotaļa
11. ČELLAM UN KLAVIERĒM

1931.- Vakara dziesma

12. KLAVIERDARBI

1928.- Fantāzija
1932.- Sonāte Re bemol mažorā
1936.- Šūpļa dziesma
1937.- Četras prelūdijas
Četras liriskas miniatūras
Andante con dolore
Etīde
1944.- Sonāte si bemol minorā
Prelīde Mi bemol mažorā
1947.- Prelīde Re mažorā

13. ĒRĢELĒM UN KORIM

1938.- Lūgšana.

II TAUTAS DZIESMU APDARES

1. JAUKTAJAM KORIM A CAPELLA

Aiz ezera balti bērzi
1936.- Jautāja reiz nakts mēnesim. Ungāru t.dz.
1945.- E, kur stalti karavīri
Viegli mans bāliņš cēla
Aiz kalniņa dziedāt gāju.

2. JAUKTAJAM KORIM AR KLAVIERU
PAVADĪJUMU

1932. – Laimītei pavaicāju

3. VĪRU KORIM A CAPELLA

1940.- Sniga sniegi
1946.- Ķīvite, svilpastīte

4. SOLO BALSIJ AR KLAVIERU
PAVADĪJUMU

? Es meitiņa kā rozīte
1937.- Sniga sniegi
1943.- Daina
1945.- Jo man sēri, jo man grūti

5. SOLO BALSIJ AR SIMFONISKĀ
ORĶESTRA PAVADĪJUMU

1938.- Es meitiņa kā rozīte. Lietuviešu t.dz.